Kā es atklāju minimālistiskus apavus (un kāpēc vairs neatgriezos pie parastajiem)

Pirms divpadsmit gadiem es neatklāju minimālistiskus apavus tāpēc, ka tie bija modē. Es tos atradu tāpēc, ka kaut kas nedarbojās. Man patika skriet, bet aptuveni pie 10 km atzīmes vienmēr sāka parādīties sāpes ceļgalos. Tās nebija tik asas, lai liktu man nekavējoties apstāties, taču pietiekami pastāvīgas, lai katrs garāks skrējiens šķistu kā cīņa.

Es pieņēmu, ka tas ir normāli. Tā domā daudzi skrējēji. Tu turpini, atgūsties un atkārto visu no jauna. Taču ar laiku kļuva skaidrs, ka tā turpināt nevarēs. Es gribēju skriet arī ilgtermiņā, tāpēc sāku meklēt alternatīvas.

Mana problēma ar tradicionālajiem skriešanas apaviem

Tajā laikā es valkāju parastus skriešanas apavus ar amortizāciju un atbalstu - tādus, kurus vairums cilvēku uzskatītu par “labu” skriešanas apavu piemēru. Tomēr, neraugoties uz to, kaut kas nešķita pareizi. Mans solis šķita smagnējs, un es vienmēr paļāvos uz apaviem, kas absorbēja triecienu, nevis ļāvu ķermenim ar to tikt galā dabiski.

Atskatoties saprotu, ka man bija ļoti vāja izpratne par to, kā es patiesībā kustos. Es vienkārši skrēju.

Minimālistisko apavu atklāšana

Meklējot risinājumu, es uzgāju Vibram FiveFingers. Tie izskatījās neparasti - gandrīz kā cimdi pēdām -, taču to koncepcija mani uzreiz ieinteresēja. Minimāla amortizācija, nulles augstuma starpība starp papēdi un purngalu, kā arī dizains, kas ļauj pēdai kustēties dabiski.

Tas šķita loģiski: ja nu problēma nebija manā ķermenī, bet gan tajā, kā apavi mainīja manu kustību?

Es nolēmu tos izmēģināt.

Mans pirmais skrējiens (un kas nogāja greizi)

Tāpat kā daudzi iesācēji, es ignorēju ieteikto pārejas procesu. Tā vietā, lai sāktu lēnām, es uzreiz devos 5 km skrējienā.

Tā bija kļūda.

Nākamajā dienā mani ikru muskuļi bija ārkārtīgi sāpīgi - tā, kā vēl nekad iepriekš nebiju pieredzējis. Nokāpt pa kāpnēm bija grūti. Pat parastas kustības šķita nepatīkamas. Es acīmredzami biju pārslogojis muskuļus, kuri iepriekš nebija pienācīgi nodarbināti.

Tomēr, neraugoties uz to, kaut kas izcēlās. Pats skrējiens bija citāds. Vieglāks. Saskanīgāks ar zemi. Tas nešķita piespiests - tas šķita dabisks.

Mācīšanās atkal pareizi skriet

Pēc aptuveni divu nedēļu atveseļošanās es mēģināju vēlreiz - šoreiz citādi. Īsāka distance, lēnāks temps un daudz lielāka uzmanība.

Tieši tad viss sāka mainīties.

Es sāku pamanīt, kā piezemējos ar katru soli. Tā vietā, lai spēcīgi atsistos pret zemi, es sāku piezemēties maigāk. Mans soļu biežums dabiski uzlabojās. Pēdas, potītes un ikru muskuļi sāka veikt lielāko daļu darba.

Pirmo reizi es ne tikai skrēju - es mācījos kustēties.

Ko es iemācījos šajā posmā

• Sāc lēnāk, nekā tev šķiet nepieciešams - pielāgošanās prasa laiku
• Tavi ikru muskuļi uzņems slodzi - un tiem jānostiprinās pakāpeniski
• Tehnika ir svarīgāka par apaviem - apavi tikai atklāj tās trūkumus

Kāpēc minimālistiskie apavi palika manā dzīvē

Ar laiku minimālistiskie apavi kļuva par kaut ko vairāk nekā tikai eksperimentu skriešanā. Tie pilnībā mainīja manu skatījumu uz apaviem.

Es pamanīju, ka manas pēdas kļuva stiprākas. Uzlabojās stāja. Es kļuvu daudz apzinīgāks par to, kā kustos visas dienas garumā - ne tikai skrienot.

Tā vietā, lai paļautos uz atbalstu, mans ķermenis pats sāka to nodrošināt.

Galu galā minimālistiskie apavi kļuva par manu ikdienas izvēli.

Pēc 12 gadiem: kas mainījās?

Šodien es vairs neuzskatu minimālistiskos apavus par kaut ko īpašu. Tie vienkārši ir apavi, ko es valkāju.

Lielākā atšķirība nav tikai skriešanā. Tā ir sajūtā, ka viss notiek dabiski. Staigāšana, stāvēšana, kustēšanās - viss šķiet vairāk saskaņots ar to, kā ķermenim būtu jāfunkcionē.

Un pats svarīgākais - es varu skriet bez tām pašām ceļgalu sāpēm, kas sākotnēji mani pamudināja meklēt alternatīvas.

Vai tev vajadzētu izmēģināt minimālistiskos apavus?

Pamatojoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka minimālistiskie apavi var būt lieliska izvēle, taču tikai tad, ja tiem pieej pareizi.

Tie nav ātrs risinājums. Tiem nepieciešama pielāgošanās, pacietība un apzinātība. Taču, ja esi gatavs dot ķermenim laiku pielāgoties, tie var pilnībā mainīt to, kā tu izjūti kustību.

Ja tikai sāc, iesaku izlasīt šo ceļvedi par drošu minimālistiskās skriešanas uzsākšanu.

Nobeiguma pārdomas

Es nepārgāju uz minimālistiskiem apaviem tāpēc, ka tie bija populāri. Es tos izvēlējos tāpēc, ka nekas cits man nepalīdzēja.

Atskatoties, šis lēmums mainīja daudz vairāk nekā manu skriešanu. Tas mainīja manu izpratni par kustību, apaviem un to, ko patiesībā nozīmē komforts.